Jaunumi
Grozījumi Zemesgrāmatu likumā
2011. gada 26. maijā Saeima pieņēma grozījumus Zemesgrāmatu likumā. Ar šiem grozījumiem tiek atvieglotas procedūras, kas nepieciešamas, lai zemesgrāmatā veiktu izmaiņas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma īpašnieka personu datu, piemēram, vārda, uzvārda, personas koda, vai nekustamā īpašuma identificējošo datu, piemēram, adreses, grozīšanu. Likumprojekts paredz, ka nekustamā īpašuma īpašniekam ar iesniegumu ir tiesības lūgt viņa personu datu un nekustamā īpašuma identificējošo datu grozīšanu, iesniegumā norādot dokumentu, ar ko pamatota šī vēlme.
Vienlaikus likumprojekts uzliek pienākumu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim pirms minēto ierakstu grozīšanas pārbaudīt datus valsts informācijas sistēmā. Likumprojektā ietvertā atvieglotā kārtība netiek attiecināta uz ar nekustamo īpašumu saistīto nostiprināto tiesību, to aprobežojumu vai apgrūtinājumu apmēra grozīšanu.
Likumprojekts paredz, ka privātpersonu, tostarp komercreģistrā reģistrētu personu pārstāvju, piemēram, valdes locekļu, prokūristu, parakstiem nav nepieciešams notāra vai bāriņtiesas apliecinājums, ja tā kā nekustamā īpašuma īpašnieka vai personas, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, pārstāvis nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai iesniedz personiski un lūgums pamatots uz tiesas nolēmumu, notariālo aktu, administratīvo aktu par īpašuma tiesību atjaunošanu, līgumu par īpašuma tiesību iegūšanu uz nekustamu īpašumu, privatizējot valsts vai pašvaldības īpašumu vai būvvaldes izziņu par ēkas statusu, vai aktu par ēkas nodošanu ekspluatācijā.
Minētie dokumenti, tostarp arī būvvaldes izziņa par ēkas statusu vai akts par ēkas nodošanu ekspluatācijā, atzīstami par publiskas personas, tas ir, valsts vai pašvaldības, izdotiem. Ievērojot publiska dokumenta statusu, kā arī, lai atvieglotu procedūras, kuras nepieciešams īstenot, lai zemesgrāmatā ierakstītu nekustamu īpašumu vai nostiprinātu ar to saistītās tiesības, secināms, ka nekustamā īpašuma īpašnieka, personas, kuru labā vai pret kuru taisāms nostiprinājums, identitāti ir pieļaujams apliecināt zemesgrāmatu nodaļā.
Lai nodrošinātu iespēju pārliecināties par naudas līdzekļu saņemšanu attiecīgajā valsts budžeta kontā, Tiesu administrācijas un Valsts kases vienošanās par informācijas apmaiņas kārtību ietvaros zemesgrāmatu nodaļai tiek nodrošināta iespēja pārliecināties par nodevas samaksu, un līdz ar to tā var iegūt pilnīgu pierādījumu par nodevas samaksu.
Vienlaikus, ievērojot likumā "Par budžetu un finanšu vadību" ietverto deleģējumu izdot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā veidā veicami maksājumi valsts budžetā un kādā maksājumi atzīstami par saņemtiem valsts budžetā, un prasības tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai, norēķinoties ar valsts budžetu, likumprojektā iekļauta atsauce uz šo noteikumu regulējuma jomu, kas nosaka, ka neapliecināts maksājumu apstiprinošs dokuments ir pierādījums par kancelejas nodevas un valsts nodevas samaksu, ja attiecīgais maksājums atzīts par saņemtu valsts budžetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Tāpat likumprojekts nosaka maksājuma uzdevumā obligāti norādāmo informāciju, pēc kuras nepieciešamības gadījumā, piemēram, kad zemesgrāmatu nodaļā iesniegts neapliecināts maksājumu apstiprinošs dokuments, zemesgrāmatu nodaļas darbinieks valsts budžetā saņemtā maksājuma atzīšanu veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, ieskatoties Valsts kases informācijas sistēmā.
Vienlaikus likumprojektā norādīts, ka nodevas var samaksāt ar bankas vai citas iestādes starpniecību, kurai ir tiesības sniegt maksājuma pakalpojumus, Zemesgrāmatu nodaļā ar "Visa", "Visa Electron", "MasterCard", "Maestro" vai "American Express" maksājumu karti maksājuma karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā.
Tāpat ar likumprojektu noteikta kārtība, kādā tiek atmaksāta pārmaksātā vai gadījumā, kad nostiprinājuma lūgums atstāts bez ievērības vai atstāts bez izskatīšanas, apmaksātā nodeva, un termiņš iesnieguma par nodevas atmaksas iesniegšanai. Likumprojekts paredz, ka persona triju gadu laikā no nodevas samaksas dienas valsts budžetā var vērsties zemesgrāmatu nodaļā ar iesniegumu par nodevas atmaksu.
Likumprojekts nosaka nostiprinājuma lūguma izskatīšanas termiņu atbilstoši faktiskam nostiprinājuma lūguma izskatīšanas termiņam, proti, nostiprinājuma lūgumi izskatāmi sešu darba dienu laikā.
Lēmumu par nostiprinājuma lūguma izskatīšanas termiņa noteikšanu līdz mēnesim var pieņemt tikai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kam nostiprinājuma lūgums nodots izskatīšanai. Tāpat zemesgrāmatu nodaļas tiesneša, kam nostiprinājuma lūgums nodots izskatīšanai, kompetencē ir nostiprinājuma lūguma un tam pievienoto dokumentu izvērtēšana un attiecīgi lietas sarežģītībai atbilstoša termiņa noteikšana.
Ievērojot minēto, likumprojekts precizēts atbilstoši pastāvošai praksei un nosaka, ka sarežģītās lietās zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, nevis priekšnieks, kā bija līdz šim, nostiprinājuma lūguma izskatīšanas termiņu var noteikt mēnesi. Vienlaikus likumprojekts noteic, ka zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim lēmums par nostiprinājuma lūguma izskatīšanas termiņa pagarināšanu saskaņojams ar zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku.
Lai atvieglotu zvērinātu tiesu izpildītāju darbu, ar likumprojektu noteikts, ka, ja nostiprinājuma lūgums pamatots ar tiesas nolēmumu, tad zemesgrāmatu nodaļā iesniedzams izpildīšanai izsniegtais izpildu raksts vai zvērināta tiesu izpildītāja apliecināta izpildu raksta kopija.
Atgriezties iepriekšējā lappusē26.05.2011